IDEUM apzinātie krājumi un avoti

Attēls no izstādes Forecast and Fantasy: Architecture Without Borders, 1960s–1980s", Igaunijas arhitektūras muzejā

IDEUM noritējusi pētniecības tēmu un publikāciju par tām priekšizpēte, citur veikto un pētījumu apzināšana, instrumenti un datubāzes pētniecības tēmām. Notikusi datu un dokumentāro avotu apzināšana Latvijas Valsts arhīvā, Latvijas un Igaunijas Arhitektūras muzejos, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Hardija Lediņa arhīvā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā, Latviešu folkloras krātuvē, kā arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Pieminekļu valdes arhīvos; pētniecības darbs veikts arī Preiļu un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā. Tāpat apzināti Lietuvas un Igaunijas kolēģi veiktie pētījumi Baltijas pēckara mākslas, dizaina un arhitektūras vēsturē un šo pētījumu metodika. LMDA vadītajā seminārā Soviet Modernism in the Baltics ar pētniecības un arhitektūras mantojuma saglabāšanas pieredzi dalījās Igaunijas Mākslas akadēmijas profesors Andres Kurgs, Viļņas Universitātes profesore Marija Dremaite.

Nozīmīga avotu grupa apzināta digitālajā arhīvā www.garamantas.lv, izpētot manuskriptus Nr. 740, 929, 992 un 1575, kā arī iepazīstoties ar 2016. gada LFK 53. zinātniskās ekspedīcijas Ziemeļlatgalē dokumentētajām mutvārdu liecībām. Tāpat izmantots empīriskais materiāls par Rīgas piepilsētu iedzīvotāju naratīvajām pieredzēm – vairāk nekā 150 kvalitatīvas intervijas (Bula).

Īpaša uzmanība projekta ietvaros pievērsta arī privātarhīvu izpētei: analizēts fotogrāfes Inas Stūres (1958–2006) personiskais arhīvs Vecmokās (fotoattēli, diapozitīvi, negatīvi, grafikas iespieddarbi u.c.), analizēts fotogrāfa Jāņa Gleizda (1924–2010) arhīvs Igora Pliča senlietu kolekcijā; īstenots darbs Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā, pētot autoru J. Skalberga, M. Staņas, O. Ostenberga, M. Ģelža u.c. arhitektūras zīmējumu paraugus un veicot atlasi; veikta izpēte arī RTU Arhitektūras fakultātes un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja materiālos; pētīta arī Latvijas arhitektu savienībā uzkrāto nesistematizēto materiālu, zīmējumu, fotogrāfiju, brošūru un citu arhīva materiālu kolekcija. 2023. g. Arhitektūras zīmējuma starptautisku piemēru izpēte veikta arī Tallinā, izstādē "Forecast and Fantasy: Architecture Without Borders, 1960s–1980s" Igaunijas arhitektūras muzejā.

Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā veikta materiālu arī par 1979.–1988. gadu Jauno arhitektu izstādēm, turpat pētīti arī krājumā esošie materiāli Hardija Lediņa darbību arhitektūras teorijas jomā un viņa vides teoriju. Apzināti materiāli Jura un Daces Paegļu personiskajā arhīvā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pārziņā esošajā H. Lediņa arhīvā; tāpat arī Valda Celma personiskā arhīva materiāli par viņa 1970.–1980. gadu vides organizācijas teorijām un pilsētvides humanizācijas priekšlikumiem. Apzināti  arī V.Celma personīgajā arhīvā esošie vizuālie materiāli.

Līdztekus – studiju darba vajadzībām, veikta Andrejsalas teritorijas dokumentācijas izpēte Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīva Pieminekļu dokumentācijas centrā, analizējot detālplānojumus, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas, saraksti un citus materiālus; apzināta informācija un veiktas materiālu studijas par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mākslas aktivitātēm Andrejsalā; tāpat arī analizēti LLMC pieejamie un digitalizētie fotomateriāli (2006–2009). Savukārt R. Brokas doktora darba vajadzībām veikts pētnieciskais darbs Parīzes muzejos (16.03.–20.03.2022 un 25.05.–27.05.2022), Vāveles pilī Krakovā un Tekstila muzejā Lodzā (28.04.–30.04.2022).

2023. gadā apkopoti Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma materiāli (vairāk nekā 70 000 vienības), kā arī analizēta latgaliešu prese parlamentārās demokrātijas periodā (1920–1934) un trimdas latgaliešu korespondence un publicistika. Apzināta Jāņa Klīdzēja, Miķeļa Bukša, Vladislavs Loča, Antona Rupaiņa, bīskapa Jāzepa Rancāna korespondence laika periodā no 1940. gadu beigām līdz 1980. gadu vidum – kopā vairāk kā 120 krājuma vienības/lietas no LKM pamatkrājuma (LgKM) un palīgkrājuma (LgKM Plg): Bīskapa J. Rancāna korespondence (LgKM nr. 28101–28115, LgKM nr.28093, LgKM nr. 23475, LgKM nr.27969, LgKM nr.27972, LgKM Plg nr.7886 – nr.7937); M. Bukša korespondence (LgKM nr.30696, LgKM nr.30701, LgKM nr.30708, LgKM nr.30712, LgKM nr. 30716, LgKM nr. 30733, LgKM Plg nr. 7834–7852); V. Loča korespondence (LgKM nr.29542, LgKM nr.30695); J. Klīdzēja korespondence (LgKM nr.24658. LgKM nr.25112, LgKM Plg 11041). Līdztekus apzināti arī Latvijas Nacionālā arhīva fondi, tostarp LNA LVVA. Daugavpils apriņķa Līksnas pagasta Aužguļanu sādžas sadalīšana viensētās, 1679. f.,  170. apr., 4., 23. l.;  LNA LVVA. Zeltiņu sādžas zemes ierīcības lietas,  1679. f. 169. apr., 2103.–2105. l.; LNA LVVA. Ludzas apriņķa Ciblas pagasta Mazo Trukšanu sādžas zemes sadalīšana viensētās, 1679. f., 169. apr., 997. l.; LNA LVVA. Ludzas apriņķa Nautrēnu pagasta Buzdu sādžas sadalīšanas projekts, 43.f., 1.apr., 203. l.; LNA LVVA. Valsts prezidentam un jō ministrim Latgales ultimatums, 3235. f., 1/22. apr., 694. l.  

Cittautiešu identitātes pētījumu ietvaros, veikts darbs arī Latvijas Nacionālajā mutvārdu vēstures arhīvā, kur glabājas aptuveni 40 romu dzīvesstāsti. Tie sniedz informāciju ne vien par piedzīvoto, bet arī par romu atmiņu struktūrām un piešķirtajām nozīmēm, kas īpaši būtiski, ņemot vērā nacistu okupācijas laika dokumentu zudumu. Materiāli apliecina gan romu piesaisti konkrētām dzīvesvietām, gan sociālās piederības un tradīciju nozīmi identitātes veidošanā, ļaujot runāt par dinamiskām romu identitāšu, ar vietu un ainavu cieši saistītām praksēm Latvijā.

Kopumā projekta ietvaros apgūta un analizēta starpdisciplināra un daudzslāņaina datu kopa, kas atspoguļo Latvijas reģionu un diasporas kultūrvēsturiskās pieredzes, identitātes un vietas izjūtas dinamiku, nodrošinot uzticamu pamatu turpmākai analīzei un praktiski izmantojamām rekomendācijām kultūrvides attīstībā.