top of page
ideum.jpeg

Partneri

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts īstenos pētījumus cilvēkzinātņu, literatūras, folkloristikas, mākslas zinātnes un naratīvu studiju jomās. Kultūras (literārā) ainava tiks pētīta, analizējot telpas reprezentācijas 20. gadsimta literatūrā Latvijā un trimdā, emigrācijas 20. gs. 20.-30. gados Padomju Savienībā pieredzi, kā arī vēstures, atmiņas un traumas problemātiku mūsdienu literatūrā. Analizējot vietas identitātes, vietsaistes un tās pārrāvuma gadījumus, tiks pētītas identitāšu ainavas kā Latvijā (romu pieredze), tā ārpus tās (latviešu pieredze Zviedrijā). Savukārt vides un vietas mijattiecības tiks pētītas, analizējot eko-stāstījumus (par ūdenstelpu un vietsaisti Daugavas lejtecē), tā pētot, kā lokālās zināšanas par ekoloģiju tiek veidotas, turpinātas un iekļautas vides humanitāro zinātņu vēstījumā. Līdztekus tiks veikts arī pētījums par ornamenttelpu un vietas tradicionalizāciju folkloristikā un ainavas identifikācijām tekstīlijās mākslas zinātnēs.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pētnieku grupas galvenā uzmanība tiks pievērsta etnisko un lokālo identitāšu izpētei Latgales kultūrtelpā mūsdienu un vēsturiskos kontekstos. Līdzās tam uzmanības centrā ir arī dažādas Latgales kultūras ainavas formas, pētot, kā tās veido kopējo Latgales kultūras un teritoriālo identitāti. 

Liepājas Universitātes pētnieku grupas galvenais mērķis ir padziļināti pētīt un raksturot literārās ainavas veidošanās un paplašināšanās procesu citu kultūru un mākslas veidu ietekmē. Pirmkārt, tiks pētīti padomju perioda literārie procesi Latvijā, izvērtējot Rietumu literāro tekstu tulkošanu, recepciju un rezonansi, un aplūkojot to padomju literatūrai izvirzīto prasību un padomju republiku literāro sakaru kontekstā. Otrkārt, atsevišķa uzmanība tiks pievērsta Kurzemes reģiona literatūras ainavai padomju periodā, tās transformācijām kultūras kontaktu ietekmē. Treškārt, pētniecības fokusā tiks iekļauti vietas semiotikas jautājumi, literatūras un dzīvesstāsta sintēze un literāro robežu paplašināšanās tās ietekmē. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī literatūras un citu mākslas veidu mijiedarbes un pārklāšanās procesiem.

Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki izzinās pilskalnu ainavu, tās nozīmi un izmaiņas, pētījumus veicot galvenokārt Ziemeļlatgalē,  Baltinavas apkārtnē. Pētījuma gaitā, izmantojot ainavu arheoloģijā un reģionālo pētījumu praksēs balstītu pieeju, tiks rekonstruēta un analizēta Baltinavas pilskalnu arheoloģiskā ainava, tā izprotot  reģiona telpisko struktūru aizvēsturē, proti, kā ģeogrāfiskā telpa tika izmantota saimniecībā, kādas kulturālas nozīmes tai tika piešķirtas, kā tā atspoguļoja to apdzīvojušās sabiedrības sociālās struktūras un kā pati telpa ietekmēja tajā dzīvojošo sabiedrību. Pētījuma viens galvenajiem uzdevumiem ir rast izpratni par pilskalnu vietu ainavā no pilskalnu aktīvās izmantošanas laika līdz mūsdienām.

Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūts

Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta pētnieciskās grupas uzmanības lokā ir vides, ainavas, telpisko prakšu un identitātes mijiedarbība arhitektūrā, mākslā un fotogrāfijā. Tiks pētīti piederības un vietrades jautājumi vēlīnā sociālisma posma mākslas un arhitektūras teorijā un praksē, kā arī apskatītas laikmetīgās telpiskās prakses cilvēka veidotās būvētās vides un kultūras sinerģijā. Pētījums pievērsīsies industriālās pilsētas ainavas vēsturei un piederības procesu un urbānās vides mijiedarbībai. Projektā tiks apskatīts arī vernakulārās fotogrāfijas fenomens un tā saistība ar migrāciju, identitāti, atmiņu un pēcatmiņu. 

bottom of page