Ceturtdien, 5. oktobrī Elizabetes ielā 2 notika LMDA rīkotā diskusija “Padomju modernisms Baltijā: starp nacionālo mantojumu un koloniālo pieredzi. Aktualitāte, pētniecība, reģenerācija". Taja piedalījās reģiona eksperti – arhitektūras vēsturnieki Marija Dremaite (Viļņas Universitāte, Lietuva) un Andress Kurgs (Igaunijas Mākslas akadēmija, Igaunija), kā arī arhitektūras birojs NRJA – Uldis Lukševics, Ieva Lāce-Lukševica un Elīna Lībiete. Pirms diskusijas notika NRJA vadītā ekskursija Elizabetes ielas 2 ēkā, kur apmeklētāji varēja apskatīt oriģinālos telpu plānus, novērtēt autentiskās interjera detaļas un materiālus, un iepazīt Mmājas ietvaros notiekošās grass-roots aktivitātes.
Pēdējās desmitgadēs sociālistiskā modernisma arhitektūra nonākusi starptautisku pētnieku uzmanības centrā. Tikmēr pats arhitektūras mantojums bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī, pakļauts pamestībai vai radikālām pārbūvēm. Publiskajā telpā to nereti saista ar padomju perioda ideoloģiskās kontroles un standartizācijas politiku un zemu būvniecības kvalitāti. Diskusijā un prezentācijās tika meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā uztvert un rīkoties ar padomju laika arhitektūras mantojumu Latvijā un Baltijā. Vai mūsdienās tā tiek atzīta un uztverta kā nacionālā mantojuma daļa, un kādas ir šo ēku izmantošanas perspektīvas nākotnē?
Arhitektūras vēsturniece, Viļņas Universitātes profesore un vairāku grāmatu autore Marija Dremaite savā prezentācijā “Pēckara modernisms Baltijas valstīs. Starp nostaļģiju un kritiku” piedāvāja pārskatu par pēdējo divdesmit gadu laikā notikušo strīdīgās pēckara modernisma arhitektūras pētniecību Lietuvā, analizējot dažādus projektus un pieejas. Viņa aicināja pārtraukt padomju modernisma vispārināšanu, un izcēla, ka “laba arhitektūra Baltijā tika radīta nevis padomju režīma dēļ, bet gan par spīti padomju okupācijai”. Dremaite izcēla arī nepieciešamību pēc konceptuāla pavērsiena – varbūt “padomju modernisma” vietā būtu noderīgi izmantot tādus terminus kā “Baltijas pēckara modernisms” vai, piemēram, “padomju okupācijas perioda Baltijas arhitektūra”?
Lasījumā “Linnahall: reāli eksistējošā sociālisma drupas?” arhitektūras vēsturnieks, kurators un Igaunijas Mākslas akadēmijas profesors Andress Kurgs analizēja 1980. gada Maskavas Olimpisko spēļu vajadzībām celtās Tallinas Pilsētas halles piemēru, izceļot simboliskus un materiālus izaicinājumus ēkas uzturēšanā neatkarības periodā, un spekulējot par tās nākotnes izredzēm. Arī Kurgs izcēla nepieciešamību neizmantot vispārinošus naratīvus, analizējot padomju perioda arhitektūras procesus, bet gan pievērsties niansēm, paradoksiem un pretrunām, kā arī saiknēm un dialogu ar tā laika Rietumu modernismu. Viņš analizēja Linnahall piemēru kā daļu no Baltijas dekolonizācijas procesiem, pievēršoties arī šī termina sarežģītajai vēsturei.
Savukārt Uldis Lukševics, Ieva Lāce-Lukševica un Elīna Lībiete no arhitektu biroja NRJA pievērsās tēmai “Latvijas pēckara modernisma arhitektūras neuzrakstītā vēsture”, ko viņi jau vairākkārt aktualizējuši, piedaloties Venēcijas arhitektūras biennālē (2014 un 2021), esot aktīvi dalībniekiem diskusijās par Elizabetes ielas 2 ēkas nākotni, kā arī 2020. gadā atverot arhitektūras galeriju “MAD telpa”. Daloties ar praktiskā arhitektūras aktīvisma pieredzi, viņi piedāvāja jēdzienu “neērtais mantojums” attiecībā uz modernisma arhitektūru, kas sabiedrībā bieži saistās ar padomju laika nospiedumu, un ko mēdz raksturot selektīvas atmiņas un stratēģiskas aizmiršanas procesi.
Noslēdzot vakaru, dalībnieki piedalījās kopīgā sarunā, atbildot arī uz dažādiem auditorijas jautājumiem par Baltijas pēckara modernisma arhitektūras nākotni, reģionālo un starptautisko nozīmi, pētniecības virzieniem un izaicinājumiem.
Foto: Madara Kvēpa
Pasākums notika Valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) ietvaros.
Organizēja: Māra Traumane, Dina Suhanova, Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūts (LMDA), Latvijas Mākslas akadēmija.
Pasākums bija iekļauts Arhitektūras nedēļas 2023 programmā un tika rīkots sadarbībā ar Mmāja.