No 22. līdz 25. augustam IDEUM projekta pētnieki un dažādu Latvijas augstskolu studenti satikās Liepājā, kur noritēja vasaras skola “Kūrortpilsētas ainavas: vēsture, kultūra un vide”.
Trīs dienu laikā dalībniekiem bija iespēja padziļināti pievērsties Liepājas pilsētvides un idenititātes izziņai kopā ar pieredzējušiem dažādu jomu pētniekiem un ekspertiem, gūstot ierosmi tālākiem stardisciplināriem pētījumiem. Piektdien, 25. augustā vasaras skolas dalībnieki iepazīstināja visus interesentus ar pētniecības un radošo darbu rezultātiem, kā arī notika diskusija “Liepāja: kūrorta vai kultūras pilsēta?”. Sarunas dalībnieki bija Liepājas pašvaldības nodibinājuma Liepāja 2027 valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa un sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja Zita Lazdāne, Liepājas pilsētas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs, Liepājas Universitātes profesore Zanda Gūtmane un kultūras projektu vadītāja Agnese Kuplēna; diskusiju vadīja Dzintars Hmieļevskis.
Liepāja jau izsenis pazīstama kā populāra atpūtas vieta, un 2015. gadā tā ieguva kūrortpilsētas statusu. Te noris arī aktīva kultūras dzīve, un šobrīd pilsēta gatavojas kļūt par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Kā šīs lomas un funkcijas pārklājas, viena otru papildina vai varbūt savā starpā konkurē? Ko tas nozīmē vietējo cilvēku ikdienai un identitātei? Kādas pilsētvides attīstības perspektīvas piedāvā abas šīs lomas? Par šiem un saistītiem jautājumiem diskutēja Liepājas pilsētvides un kultūras jomu pārstāvji, aicinot iesaistīties arī citus apmeklētājus.
Diskusijas laikā tika izgaismoti vairāki aspekti, piemēram, nepieciešamība ņemt vērā pašu liepājnieku intereses un vajadzības kultūras jomā, kā arī pievērsties mikrorajonu, ne vien vēsturiskā centra attīstībai. Tika uzdoti jautājumi arī par vēl vienu Liepājas identitātes šķautni – vai to kādreiz varēs saukt par studentu pilsētu, un kā noturēt pilsētā jauniešus? Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs atzīmēja: “Uzsvars mums jāliek ne tikai uz iebraucējiem, bet gan uz liepājniekiem. Ja mums būs labi, te brauks arī citi.” Izvēršot sarunu daudz plašāk un dziļāk par kultūras piedāvājuma analīzi, diskusijas dalībnieki vienojās, ka kultūra sākas no cilvēkiem un pievērsās arī ikdienas dzīves un infrastruktūras izaicinājumiem, izceļot nākotnē risināmus jautājumus.
Vasaras skolas laikā dalībniekiem bija iespēja padziļināti pievērsties Liepājas pilsētvides un idenititātes izziņai kopā ar pieredzējušiem dažādu jomu pētniekiem un ekspertiem. Arhitektes un pētnieces Dinas Suhanovas un mākslinieces Madaras Kvēpas vadībā eksperimentālā pilsētvides laboratorijā vasaras skolas dalībnieki īstenoja performatīvas intervences pilsētvidē, izmantojot Liepājas vēsturiskajam kūrortam raksturīgos elementus - ārstnieciskās dūņas un vannu - un ievietojot tos trīs dažādās Liepājas apkaimēs: reglamentētajā kūrorta zonā, Ziemeļu priekšpilsētā jeb "Laumas" rajonā un Karostā. Urbānās intervences mērķis bija aktualizēt kūrorta dziedniecības iestādes nepieciešamību, kā arī iezīmēt dažādas pilsētvides attīstības perspektīvas, iekļaujot arī apkaimes, kas atrodas ārpus oficiāli noteiktās kūrorta zonas.
Mutvārdu vēstures pētnieces Ievas Gardas-Rozenbergas, cilvēkģeogrāfes Kristīnes Āboliņas un sociologa Jāņa Daugavieša klātbūtnē studenti apguva mutvārdu vēsturi un biogrāfisko pieeju identitāšu ainavu izpētē; izzināja, kas ir kopiena, kā arī uzsāka kopīgi veidot Liepājas pilsētvides sajūtu karti. Lauka darbā, intervijās, sarunās un aptaujās tika pētītas tūristu trajektorijas pilsētā un liepājnieku attieksme pret pilsētas viesiem – kopumā tā tika atzīta par pozītīvu.
Savukārt literatūras pētnieces Zandas Gūtmanes vadīti, dalībnieki pētīja stāsta nozīmi kūrortpilsētas vietas sajūtas un identitātes veidošanā, noslēgumā piedāvājot radošu nākotnes vīziju par bāru “Saratov” un tā piedāvāto kokteili “Kārļa zemūdene”. Kā komentēja Liepājas universitātes profesore Z. Gūtmane, “2027. gadā, visticamāk, mēs varēsim tikties jaunās kultūrvietās.”
Vasaras skolas dalībniekiem vēsturisko un mūsdienu kūrortpilsētas arhitektonisko ainavu palīdzēja izzināt arhitekte Gunta Šnipke, vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš un pilsētpētnieks Mārtiņš Eņģelis, bet ar kūrortpilsētas tradīcijām, nostāstiem un folkloru iepazīstināja tradicionālās kultūras pētniece Ieva Vītola un arheologs Juris Urtāns.
Pilna vasaras skolas programma:
Organizēja: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūts, Latvijas Kultūras akadēmija, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un Liepājas Universitāte
Vasaras skolas programmas veidotājas: Vasaras skolas programmas veido: dzīvesstāstu un mutvārdu vēstures eksperte, LU LFMI vadošā pētniece Dr.philol. Ieva Garda-Rozenberga, literatūrzinātniece un kritiķe, Liepājas Universitātes profesore Dr.philol. Zanda Gūtmane, arhitekte, dizainere un LMA pētniece, vairāku pilsētvides vasaras skolu veidotāja Mg.art. Dina Suhanova, LKA Kultūras un mākslu institūta tradicionālās kultūras un kultūrvēsturiskās ainavas pētniece Dr.art. Ieva Vītola.
Papildus informācija: Laine Kristberga, ideum@lulfmi.lv; tālr.: 28636034
Vasaras skola tika rīkota ar Valsts pētījumu programmas projekta “IDEUM: Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide” (VPP-LETONIKA-2021/2-0008) atbalstu.